LV14268B - Meldonija sukcinātu saturoši medicīniskie produkti - Google Patents

Description

IZGUDROJUMA APRAKSTS

Tehnikas nozare

Piedāvātais izgudrojums attiecas uz meldonija skābes pievienošanas sāls ar dzintarskābi medicīnisko pielietojumu. Izgudrojumā piedāvāti jauni medicīniski produkti, kas paredzēti veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no grupas, kura ietver dislipidēmiju, hiperlipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu, perifero artēriju okluzīvo slimību.

Tehnikas l&nenis

Meldonija sukcināts jeb (3-(2,2,2-trimetilhidrazīnija)propionāta sukcināts ir nesen aprakstīts (WO 2005/012233). Šī viela ir aprakstīta kā nehigroskopisks, termiski stabils un ilgstoši iedarbīgs meldonija atvasinājums. Nav pieejami nekādi šīs vielas farmakoloģiskie dati.

Meldonijs ir aprakstīts kā klīnikā noderīgs išēmijas un stresa ārstēšanas līdzeklis dažu sirds asinsvadu slimību un citu patoloģiju ārstēšanai, kuras izraisījusi audu išemizācija [Karpov RS, Kardiologiya (Rus) 2000;6:69-74]. Ir parādīts, ka akūta miokarda infarkta eksperimentālā modelī meldonijs samazina sirds infarkta apmērus, neietekmējot hemodinamiku [Sēsti et al, J Cardiovasc Pharm 2006;47(3):493-499]. Meldonijs ir indicēts arī hroniskas cerebrovaskulāras nepietiekamības ārstēšanai [Dziak LA, Golik VA, Lik Sprava (Rus) 2003;(5-6):98-101]. Tika parādīts, ka meldonijam ir antioksidanta aktivitāte un tas aizsargā no lipīdu peroksidācijas klīnikā [Suslina ZA et al, Eksp Klin Farmakol (Rus) 2003;66(3);32-35]. Dzintarskābes pielikšana pastiprināja meldonija antihipoksīvās īpašības dzīvnieku testos [Semigolovskiy NYu et al, Vestn Sankt-Peterb Univers 2008; 11(1, suppl):41046]. Patenta pieteikumā RU 2005125660, kas pēc tam tika atsaukts, norādīts uz vairākām farmakoloģiskām aktivitātēm, kas piemīt meldoniju un sukcinātus saturošām farmaceitiskām kompozīcijām, tomēr bez eksperimentu datiem.

Zināma derīga meldonija aktivitāte tika konstatēta dzīvnieku aterosklerozes modeļos (Veveris M, Smilsaraja B, Baltie JLabAnimSci 2000; 10;194-199. Veveris M et al, Baltie JLabAnimSci 2002;12:116-122. Okunevich IV, Ryzhenkov VE, PatolFiziol Eksp Ter (Rus) 2002;(2)24-7] un novērota klīnikā [Karpov RS et al. Ter Arkh (Rus) 1991 ;63(4):90-3. Luk’yanov YuV, Gorbunov GN, Angiology and vascular surgery (Rus), 1997;(2), 64. Gorbunov GN, Terra Mediem 1997;(l):42-43]. īss izgudrojuma apraksts

Salīdzinot meldonija sukcināta (1:1 meldonija skābes pievienošanas sāls ar dzintarskābi) farmakoloģisko profilu ar paša meldonija profilu, mēs negaidīti atradām, ka meldonija sukcinātam piemīt izteikti labvēlīgi efekti, kas nozīmīgi pārsniedz paša meldonija efektus. Šīs atšķirības nevar izskaidrot tikai ar iespējamām meldonija sāls formas atšķirībām farmakodinamikā/farmakokinētikā, bet tās norāda uz dažādiem darbības mehānismiem. Sagaidāms, ka šajā izgudrojumā piedāvātie meldonija sukcinātu saturošie medicīniskie produkti būs noderīgi paņēmienā veselības traucējumu ārstēšanai un/vai profilaksei, kas ietver dislipidēmiju, hiperlipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu, perifero artēriju okluzīvo slimību.

Detalizēts izgudrojuma apra’tsts

Peļu hiperlipidēmijas-aterosklerozes modelī meldonijs nebūtiski mainīja kopējo un ABL līmeni, bet uzrādīja tendenci novērst zema blīvuma lipoproteīdu pieaugumu, kas izpaudās kā nozīmīgs aterosklerozes koeficienta uzlabojums pie devas 150 mg/kg dienā. Pretstatā tam, meldonija sukcināts tādā pašā devā 150 mg/kg dienā uzi.idija kā aterosklerozes indeksa, tā arī koeficienta statistiski nozīmīgu uzlabojumu. Aortas aterosklerotisko bojājumu izpēte parādīja, ka meldonija sukcināts aizsargā aortu no bojājuma nozīmīgi labāk nekā meldonijs.

Žurku hiperlipidēmijas modelī meldonija sukcināts ne tikai uzrādīja spēcīgāku tendenci nekā meldonijs pazemināt kopējo holesterīnu un zema blīvuma lipopro'.eīdu līmeni, bet ari nozīmīgi pazemināja trigliceridu līmeni. Šie rezultāti noiāda, ka meldonija sukcināta potenciāls hiperholesterīnēmijas un aterosklerotisku stāvokļu ārstēšanā un/vai profilaksē ir labāks nekā meldonijam.

Žurku hiperlipidēmijas modelī nātrija sukcināts būtiski neietekmēja lipīdu līmeni. Meldonija sukcināta kombinācija ar nātrija sukcinātu negaidīti deva nozīmīgu uzlabojumu visos būtiskajos rādītājos - pazemināja kopējo holesterīnu, zema blīvu na lipoproteīnu holesterīna un triglicerīdu līmeni, kā ari pazemināja aterosklerozes indeksu un koeficientu. Šie rezultāti norāda, ka kombinētajam medicīniskajam produktam meldonija sukcināts + nātrija sukcināts var būt vēl lielāks labvēlīgais efekts aterosklerotiskos stāvokļos nekā meldonijam un meldonija sukcinātam vien.

Žurkas miokarda išēmijas un reperfuzijas testā meldonija sukcināts uzrādīja labāku aizsardzību pret letalitāti un išēmiskās zonas nekrozi, salīdzinot ar meldoniju. Meldonija sukcināta antioksidanta aktivitāte testā, kas pamatojas uz lipīdu peroksidācijas līmeni sirds audos, un kopējais antioksidanta statuss serumā bija labāks nekā meldonijam. Šie rezultāti rāda, ka meldonija sukcināts klīnikā var būt labāks kardioprotektors/antioksidants nekā meldonijs.

Žurkas eksperimentālā sirds hroniskās mazspējas modelī, kuru ierosināja ar neārstētu miokarda infarktu, meldonija sukcināts gandriz pilnībā atjaunoja miokarda kontrakcijas funkcionālo rezervi, nozīmīgi samazināja morfoloģiskās izmaiņas hipertrofiju un kreisā kambara paplašināšanos, un pārspēja meldoniju visos rādītājos. Šie rezultāti rāda, ka meldonija sukcināts varētu būt labāks par meldoniju kā līdzeklis sirds nepietiekamības ārstēšanā.

Smadzeņu hipoksijas testā, izsauktā ar asins cirkulācijas pārtraukšanu, meldonija sukcinātam bija augstāka aktivitāte nekā meldonijam. Peļu vidējās smadzeņu artērijas nosprostošanas testā meldonija sukcināta profilaktiskā aktivitāte pret smadzeņu audu bojājumu bija augstāka nekā meldonijam. Išēmiskā bojājuma laukums grupā, kas saņēma meldonija sukcinātu, bija mazāks nekā meldonija grupā. Šie rezultāti norāda, ka smadzeņu išēmij..s apstākļos meldonija sukcinātam ir būtiski augstāks labvēlīgais efekts nekā meldonijam.

Peļu smadzeņu išēmijas-reperfuzijas modelī meldonija sukcināts uzrādīja pārsteidzoši augstu seruma kopējā antioksidanta statusa līmeni, pārspējot meldonija uzrādīto līmeni. Šie rezultāti norāda, ka meldonija sukcināts var būt ļoti labvēlīgs smadzeņu išēmijas un pēcinsulta stāvokļos.

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

Aprakstā īsuma dēļ turpmāk tiks lietoti šādi saīsinājumi:

ABL - augsta blīvuma lipoproteīni

GL - glikoze

H - holesterīns

I/R - išēmija/reperfuzija

KAS - kopējais antioksidanta statuss

KF - kambaru fibrilācija

KT - kambaru tahikardija

MD - meldonijs (SNN), ķīmiski: 3-(2,2,2-trimctilhidrazīnija)propionāls, dihidrāts MDA - malondialdebīds

MDS - meldonija sukcināts (1:1), ķīmiski: 3-(2,2_s2-trimetilhidrazīnija)propionāta skābes pievienošanas sāls ar vienu molekulu dzintarskābes, bezūdens NS - nātrija sukcināts

TG - triglicerīdi

ZBL - zema blīvuma lipoproteīni PIEMĒRI

Piedāvātā izgudrojuma produkta farmakoloģiskā aktivitāte atsevišķi un kombinācijā ar citu aktīvu līdzekli tika pētīta ar standarta metodēm, kuras lieto šajā nozarē. Visi eksperimenti tika veikti saskaņā ar Eiropas Kopienas Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvu (86/609/EEK) par dzīvnieku aizsardzību. Tika pieliktas visas pūles, lai līdz minimumam samazinātu dzīvnieku ciešanas un samazinātu izmantoto dzīvnieku skaitu.

Vielas: Holesterīns (Acros Organics), meldonijs (Grindex), nātrija sukcināts (LOSI), dzīvnieku barība (R70 Lactamin), sviests (veikala), Na holāts (Acros Organics). Meldonija sukcināts tika pagatavots, modificējot metodi, kas aprakstīta WO 2005/012233, un iegūts kā bezkrāsas kristālisks pulveris, stabils un nehigroskopisks istabas apstākļos. Citas vielas tika iegādātas no komerciāliem avotiem.

Ietekme uz lipīdu līmeni

1. piemērs. Žurkas hiperlipidēmijas modelis

Metode. Tika lietota Arichi et al [Chem Pharm Buli 1982;30(5):1766-1770] piedāvātā ekspresmetode hiperlipidēmijas inducēšanai. Tika lietoti Wistar žurku tēviņi ar masu 220-250 g. Žurkas saņēma tauku-holesterīna maisījumu (10% holesterīna un 1% holskābes šķīdums olīveļļāp.o. devā 10 ml/kg) 10 dienas. Pētījuma vielu šķīdumi ūdenī vai ūdens kontroles grupām tika ievadīti vienu stundu pēc tauku maisījuma ievadīšanas. Asinis analīzēm tika ņemtas 11. dienā ar sirds punkciju zem ētera anestēzijas.

Bioķīmija: Kopējo H, ABL, ZBL un TG detektēja ar COBAS INTEGRA 400 (Roche). ZBL/ABL attiecība tiek uzskatīta par standarta kritēriju kardiovaskulārā riska novērtēšanai [Femandez ML, Webb D, JĀm Coll Nutr, 2008;27(l): 1 -5]. Aterosklerozes indeksu (kas atspoguļo koronāro aterosklerozi un ir periferās aterosklerozes diskriminators) aprēķināja šādi: Indekss = ZBL/ABL

Aterosklerozes koeficients (kas atspoguļo koronāro aterosklerozi) tika aprēķināts šādi: Koeficients = Kopējais H/ABL

Statistika· Iegūtie dati tika matemātiski apstrādāti, izmantojot Microsoft Excel programmu, un rezultāti tika izteikti kā vidējais ± vidējā standarta novirze (VSN). Vidējie rezultāti dažādām grupām tika salīdzināti, izmantojot vienfaktora analīzi saskaņā ar ANOVA un Stjūdenta t-testu. Rezultātu atšķirība tika uzskatīta par nozīmīgu pie P<0,05.

Rezultāti, Žurkām, kas saņēma barību ar tauku un holesterīna maisījumu, 10 dienu laikā izveidojās izteikta hiperlipidēmija un hiperholesterinēmija. Galvenie rādītāji, piemēram, kopējais H, ZBL un TG, bija nozīmīgi atšķirīgi no intakto kontroles dzīvnieku rādītājiem. Tsā ārstēšanas perioda laikā (10 dienās) MDS, atšķirībā no MD, nozīmīgi pazemināja TG līmeni (P<0,05 pret H kontroli), nozīmīgi uzlaboja aterosklerozes indeksu un attiecību kopējais H/ABL šajā modelī (1. tabula). Tas norāda uz pozitīvu ietekmi uz lipīdu metabolismu un Jauj pozicionēt MDS kā potenciālu līdzekli aterosklerozes profilaksei un/vai ārstēšanai.

I i.ibula

MD un MDS ietekme uz lipīdu līmeni; Vidējais±VSN, n=6

Grupa	Kopējais H mg/dl	ABL mg/dl	ZBL mg/dl	Indekss ZBL/ABL	Koeficients Kopējais H/ABL	TG mg/dl
Intaktā kontrole	59,5*4,9**	43,3*5,4	11,8*13**	0,30*0,06·*	1,41*0,08·*	67,9*6,5*
H kontrole	168*14,0	54»,8	1063*12,9	1,98*0,23	3,11*0,18	110,9*10,0
MD 150 mgAg	143*15,7	54,3*5,0	88,7*16,5	1,73*0,37	2,73*0,37	78,4*9,8
MDS 150 mg/kg	138*10,6	55,5±3.5	79,3*7,4	1,44*0,15*	2,48*0,14*	74,9*6,8·

*P<0,05 pret H kontroli **P<0,005 pret H kontroli

Citā testu sērijā tika salīdzināti MDS un NS kombinācijas efekti ar MDS efektiem. Eksperiments tika veikts kā aprakstīts augstāk. Rezultāti doti 2. tabulā.

2.tabula.

MDS, NS un MDS+NS ietekme uz lipīdu līmeni; Videjais±VSN, n=6

Grupa	Kopējais H	ABL	ZBL	Indekss	Koeficients	TG mg/dl
mg/dl	mg/dl	mg/dl	ZBL/ABL	Kopējais H/ABL
IntaktB kontrole	58,8*4,1**	40,1*3,1*	15,5*2,7·»	0,39*0,06»*	1,48*0,06*·	66,7*8,9*
H kontrole	176*12,4	56,2*1,8	1123*12,1	2,03*0,21	3,13*031	104*9,0
MDS 150 mg/kg	136*11,5	55,4*4,0	75,7*14,7	1,34 0,23*	2.44*032*	753*63*
NS 50 mg/kg	150*12,9	5^2*3,1	84,1*12,0	1,45=034	2,59*033	105*12,5
MDS+NS (150+50 mg/kg)	111*8,1·®	55,7*2,7	58,8*6,8·	1,06*0,15·®	2,01*0,14**®	74*6,3·®

*P<0,05 pret H kontroli **P<0,005 pret H kontroli *P<0,05 pret MDS ®P<0,05 pretNS

Šajā žurkas hiperholesterinēmijas modelī dzintarskābes sālīm (nātrija, kālija, kalcija vai magnija) pašām nebija būtiska ietekme uz lipīdu līmeni. Pārsteidzoši izrādījās, ka kombinēts MDS un sukcinātu pielietojums pastiprināja MDS vai NS efektus. īpaši kombinētā MDS lietošana kopā ar NS nozīmīgi pazemināja kopējā H, ZBL un TG līmeņus, kā arī samazināja aterosklerozes indeksu un attiecību kopējais H/ABL (2. tabula). Pārsteidzoši izrādījās, ka kombinētā MDS lietošana kopā ar NS vēl nozīmīgāk pazemināja attiecību kopējais H/ABL nekā MDS vai NS atsevišķi, norādot uz kombinācijas sinerģisko efektu, un norādot uz potenciālo MDS+NS pielietojumu hiperholesterinēmijas un hiperlipidēmijas profilaksei un/vai ārstēšanai.

2. piemērs. Peļu hiperlipidēmijas-aterosklerozes modelis

Metode. Tika izmantots literatūrā [Paigen B et al, Atherosclerosis

1987;68:231-240. Smith JD, Breslow JL, Jlntern Med 1997;242: 99-109] aprakstītais peļu aterosklerozes modelis. Eksperimentālo C57BL/6 līnijas peļu mātīšu standarta barībai tika pievienots holesterīns un tauki. Pēc 22 nedēļām testa grupas dzīvniekiem izveidojās izteiktas aterosklerotiskas izmaiņas. Šajā periodā tika veikta pētījuma vielu antiaterosklerotiskā aktivitāte.

Pētījumos lietoja šādu eksperimenta protokolu: holesterīns (1,25%), sviests (15%) un nātrija holāts (0,5%) tika pievienoti visu dzīvnieku barībai (izņemot intakto kontroli). Eksperiments ilga 22 nedēļas saskaņā ar turpmāko shēmu:

1) Intaktā kontroles grupa (dzīvnieki saņēma tikai standarta barību).

2) Holesterīna kontroles grupa (aterosklerozi veicinoša diēta, bez ārstēšanas);

3) Divas MD grupas (dzīvnieki papildus saņēma MD, 50 mg/kg dienā vai 150 mg/kg dienā);

4) Divas MDS grupas (dzīvnieki papildus saņēma MDS, 50 mg/kg dienā vai 150 mg/kg dienā);

MD un MDS pielika dzeramam ūdenim. Preparātu devas eksperimenta laikā tika koriģētas atbilstoši patērētajai barībai/ūdenim. Dienā peles vidēji paiērēja barību 10% apmēra no to ķermeņa svara un izdzēra ūdeni apmēram 12% no to ķermeņa svara.

MD un MDS devas tika ņemtas pamatojoties uz iepriekšējiem eksperimentiem. Pozitīva ietekme uz aterosklerotiskām izmaiņām bija novērojama jau pie tik zemām MDS devām kā 20 mg/kg dienā. Augstākas MDS devas (līdz 250 mg/kg dienā) izsauca izteiktākus efektus. Piemēros minētās devas kalpo ilustrācijai un neierobežo izgudrojuma apjomu.

Eksperimentu beidzot, dzīvnieki tika anestezēti (pentobarbitāls, 60 mg/kg, i.p). Pēc laparotomijas no vēdera vēnas tika paņemtas asinis (ar Vacutainer™). Asiņu paraugs tika centrifugēts (2000 x min'¹,15 min) un iegūtais serums uzglabāts -20 °C temperatūrā līdz bioķīmisko testu veikšanai.

Aortas loks, augšupejošā un lejupejošā aorta tika izdalīta un saglabāta turpmākiem pētījumiem 4% buferētā paraformaldehīda šķīduma. Lipīdu noteikšana aortas pamatnē tika veikta, pamatojoties uz tehniku, kuru izstrādājis Paigen et al. [Paigen B et al, Ātherosclerosis 1987;68:231-240].

Kopējais aterosklerotisko izmaiņu laukums aortas iekšējā virsmā tika noteikts ar „ en face tehniku. Gareniski atvērta aorta lipīdu noteikšanai tika iekrāsota ar Sudan IV vai Oil red-O. Paraugi tika fotografēti un attēli analizēti ar planimetrijas lietojumprogrammu uz Image-Pro Plus 4.5.1 bāzes. Aterosklerotiskās izmaiņas tika izteiktas kā lipīdu infiltrāta procents no kopējā aortas laukuma. Katrā dzīvnieku grupā tika analizēti no sešiem līdz astoņiem paraugiem. Statistika kā 1. piemēra.

Rezultāti. Pēc 22 nedēļām visiem kontroles grupas dzīvniekiem bija lipīdu infiltrāts aortā, kura laukums bija 5,41% no neārstētu holesterīna kontroles dzīvnieku kopējā aortas iekšējā laukuma. Grupās, kas saņēma MD, tika novērota no devas atkarīga aterosklerotiskā laukuma samazināšanās. Tādas pašas MDS devas (50 vai 150 mg/kg dienā) negaidīti uzrādīja izteiktāku un statistiski nozīmīgu bojājuma laukuma samazināšanu, salīdzinot ar intakto kontroli un MD grupu kā aortas saknē, tā ari kopējā aortā (3. tabula).

3. tabula

ΜΟ un MDS ietekme uz aterosklerotisko bojājumu lielumu

aortas saknē (A) un aortas iekšcjā virsma (B); Vidējais+VSN. n=6-8
Grupa	Bojātais laukums (A). nikni1	Bojālais laukums (B), %
Intaktā kontrole	41+22.7**	0.02+0.1**
H kontrole	597Stll«2	5.41+1.21
MD 50 mg/kg	4845+716	3.93+0.74
MD 1SO mg/kg	3832+535	335+0,57
MDS 50 mg/kg	3147+382**	2,89+0,42*
MDS ISO mg/kg	1884+364**	2,12+0.39** ,

*P<0,05 pret H kontroli **P<0,005 pret H kontroli *P<0,05 pret MD tādā pašā devā

Pēc barošanas ar aterosklerozi ierosinošu diētu, eksperimentālie dzīvnieki uzrāda kopējā holesterīna un ZBL holesterīna pieaugumu ar nelielu ABL holesterīna samazināšanos. Aterosklerozes indekss pieauga 12,8 reizes (no 0,17 līdz 2,18. 4. tabula). MD devā 50 mg/kg dienā vai 150 mg/kg dienā nebūtiski mainīja kopējo un ABL līmeni, bet uzrādīja tendenci novērst ZBL pieaugumu, kas izpaudās kā nozīmīgs aterosklerozes indeksa uzlabojums pie devas 150 mg/kg dienā (4. tabula). Pretēji MD, MDS tādā pašā devā (50 vai 150 mg/kg dienā) uzrādīja vairāk izteiktu un statistiski nozīmīgu indeksa un koeficienta uzlabojumu un pazemināja ZBL līme īi.

4. tabula

MD un MDS ietekme uz holesterīna (H) frakcijām; Vidčjais±VSN, n=7-8

Grupa	Kopējais H mg/dl	ABL mg/dl	ZBL mg/dl	ΛΛ IV Indekss ZBL/ABL	Koeficients Kopējais H/ABL
Iutakia kontrole	66,5*4,5**	57±3,4	9,7±2,2***	0,17*0,04*·*	1,17*0,13“·
H kontrole	156±11,3	50±5,0	105*8,7	2,18±0,23	3,12*0,26
MD 50 ineAg	155*9.5	54±4,7	99±6,2	1,87*0,19	2,91*0,22
MD150ni3/kg	153±9,8	57±5,4	95*6,1	1,67*0.18*	2,65*0,27
MDS 50 mg/kg	1^6,75	61±5.6	93±5,6*	1,49*0,17·^	2,51*0,25
MDS 150 mg/kg	11C‘9,1	66±4,8	80±6,3·4	Ι^ϋΟ,ΙΑ’1	2^1*0,21'4

*P<0,05 pret H kontroli **P<0,05 pret E kontroli ***P<0,005 pret H kontroli *P<0,05 pret MD tāda pašā devā

Ietekme uz sirdi un asinsriti

3. piemērs. Kardioprotektīvās un antioksidanta īpašības žurkas infarkta modelī

Metode. Tika izmantots žurkas infarkta modelis (eksperimenta metodi skat.

4. piemērā). Žurku tēviņi ar masu 320-360 g tika nejaušināti sadalīti 4 grupās:

1) I/R kontrole (n=15), dzīvnieki 7 dienas saņēmap.o. 2 ml/kg 0,9% NaCI šķīduma

2) Sham kontroles dzīvnieki, kas tika operēti, nenosprostojot artēriju (n=8), 7 dienas saņēma p.o. 2 ml/kg 0,9% NaCI šķīduma

3) MD (n=12), dzīvnieki 7 dienas saņēma p.o. 150 mg/kg MD dienā

4) MDS (n=12), dzīvnieki 7 dienas saņēsn&p.o. 150 mg/kg MDS dienā

Pēc eksperimenta beigām no vēdera vēnas tika paņemtas asinis un centrifugējot atdalīts serums. No kreisā kambara tika paņemts 100 mg audu paraugs bioķīmiskām analīzēm. Audi tika homogenizēti un pagatavots 10% homogenāta paraugs. MDA līmenis sirds homogenāta un serumā tika noteikts ar modificētu metodi pēc [Andreeva LI, Kozhemyakin LA, KishkunAA, Lab delo (Rus) 1988;11:41-43]. KAS noteica ar kolorimetrisku metodi, izmantojot Randox® komplektu (Cat No. ΝΧ2332, Randox laboratories, Ltd, UK).

Statistika. Dati uzrādīti kā vidējais ± VSN no 7 līdz 11 atsevišķiem eksperimentiem. Atšķirības starp eksperimenta grupām tika salīdzinātas, izmantojot vienvirziena ANOVA ar atkārtotiem salīdzinājumiem (Tukey tests). Par nozīmīgu tika uzskatīts P<0,05.

Rezultāti, Miokarda išēmija ar tai sekojošu reperfuziju izsauca nopietnus sirds ritma traucējumus ar 6 letāliem iznākumiem kontroles grupā (5. tabula).

5. tabula

PStījuma vielu ietekme uz sirds ritma traucējumiem un letalitfiti

Grupa	n	KT	KF	Letalitāte
n	%	n	%	n	%
I/R kontrole	15	14	93,3	10	67	6	40
MD	12	11	91,7	6	50	3	25
MDS	12	10	83	6	50	2	16.7

Pētījuma vielu grupās bija mazāk izteikti sirds ritma traucējumi (KF un KT) un letalitāte. Miokarda morfoloģiskā analīze apstiprināja, ka visas pētījuma vielas nozīmīgi samazina nekrozes zonas laukumu (6. tabula).

6. tabula

PSfljuma vielu ietekme uz sirds morfoloģiju; VidčjaisfcVSN; n= 8-11

Grupa	Kreisais kambaris, mg	IZ/KK.%1	NZ/KK.%1	Nekrozes indekss,3
I/R kontrole	803,11253	48,111,73	36,211,96	75,413,67
MD	796,7+21,9	47,7+1,80	27,2+2,54*	56,8±3,19*
MDS	814,0+19,8	47,8+2,01	24,812,39**	52,0+3,11·*®

IŠCniisk.’īs zonas masa/Kreisā kambara masa

Nckrotistās zonas masa/Kreisā kambara masa ³Nekrozes indekss=Nekrozes zonas masa/Išēmijas zonas masa x 100 *P<0,05 pret I/R kontroli **P<0,005 pret I/R kontroli ^ftP<0,05 pret MD

Šajā modelī kardioprotektīvā aktivitāte visvairāk izteikta bija MDS, kas nozīmīgi (P<0,005) samazināja nekrozes zonas izmērus attiecībā pret kreisā kan.baia un išēmiskās zonas izmēriem. MD bija nozīmīgi mazāk aktīvs nekrozes indeksa testā (6. tabula).

Miokarda išēmija ar sekojošu reperfuziju izraisīja būtisku MDA līmeņa paaugstināšanos serumā un gandrīz divkāršoja līmeni sirds audos (7. tabula).

7. tabula

Antioksidanta aktivitātes rādītāji žurku testā; VidējaisiVSN; n= 8-11

Grupa	MDA serumā nmol/ml	MDA sirds audos nmol/g	KAS serumā mmol/1	KAS sirdī mmol/1
l/R kontrole	2,19+0,22	30,5+23	133+0,19	1,121033
Sl-am grupa	130+0,14*	16,711,6**	1,7510,11*	1.6J1036*
MD	1,84+0,20	26,812,0*	1,40+030	13110.08
MDS	1,8010,19	24,7113**	1,7410.10*	13210,19

*P<0,05 pret I/R kontroli **P<0,005 pret I/R kontroli *Ρ<0,05 pietSham

MDS, atšķirībā no MD, nozīmīgi aizsargāja pret MDA pieaugumu sirds audos. Tikai MDS nozīmīgi aizsargāja pret kopējā antioksidanta statusa (KAS) samazināšanos serumā.

4. piemērs. Žurkas infarkta modelis

Metode. Wistar žurku tēviņi ar masu 330-360 g tika nejaušināti sadalīti 4 grupās:

1) I/R kontrole, dzīvnieki 7 dienas saņēmap.o. 2 ml/kg 0,9% NaCl šķīduma

2) MDS grupa, dzīvnieki 7 dienas saņēmap.o. 150 mg/kg MDS dienā

3) NS grupa, dzīvnieki 7 dienas saņēma p.o. 50 mg/kg NS dienā

4) MDS + NS grupa, dzīvnieki 7 dienas saņēma p.o. 150 mg/kg MDS un 50 mg/kg NS dienā.

Vienu stundu pēc pētījuma vielas ievadīšanas dzīvnieki tika narkotizēti (pentobarbitālnātrijs, 50 mg/kg i.p.) un, pielietojot mehānisku ventilāciju, sagatavoti kreisās koronārās artērijas nosprostošanai. Eksperimentālo infarktu izsauca ar 45 minūšu ilgu koronārā artērijas nosprostošanu un sekojošu 2 stundas ilgu reperfuziju. Tika reģistrēti šādi dati: dzīvnieku skaits ar KT, KF un letalitāte. Pēc eksperimenta ar perfuzijas iekrāsošanas metodi, izmantojot trifeniltetrazoliju-Evansa zilo, tika noteikta išēmiskā un nekrozes zona. Kreisais kambaris tika izdalīts, nosvērts un aprēķināti morfoloģiskie kritēriji: išēmiskā zona procentos no kreisā kambara, nekrozes zona procentos no kreisā kambara un nekrozes zonas attiecība pret išēmisko zonu (nekrozes indekss). Statistika kā 3. piemērā. Rezultāti parādīti kā vidējais ± VSN katrai grupai.

Rezultāti. Miokarda išēmija ar tai sekojošu reperfuziju izsauca nopietnus sirds ritma traucējumus ar letāliem iznākumiem kontroles grupā (8. tabula). Kaut arī NS pats bija pēc būtības neaktīvs, tā kombinācija ar MDS pastiprināja pēdējā aktivitāti, īpaši attiecībā uz dzīvību apdraudošiem sirds ritma traucējumiem un letalitāti.

8. tabula

Pctīļuina vielu ietekme uz sirds ritma traucējumiem un letalitāti

Giupa	n	KT	KF	Letalitāte
n	%	n	%	Π	%
I/R kontrole	16	IS	93,8	11	68,8	6	37,5
MDS	12	11	91,7	6	50	2	16,7
NS	10	9	90	6	60	4	40
MDS+NS	12	9	75	5	41.7	2	16,7

9. tabula

PClījuma vielu ietekme uz žurku sirds morfoloģiju; Vidējais+VSN; n= 6-10

tinipa	Kreisais kambaris, mg	IZ/KK.%*	NZ/KK.%1	Nekrozes indekss,3
I/R kontrole	799,2+20,3	47,8+1,83	36,1+2,06	76,5+3,59
MDS	805,2+15,7	48,2+1,81	25,9+2,34*	54,0+5,03*
NS	807,8+27,9	47,6+1,95	27,5+3,23	58,0+5,65
MDS+NS	798,0+19,0	48,0+1,19	25,4+2,88*	52,6+3,28··

*P<0,05 pret I/R kontroli **P<0,005 pret I/R kontroli 'išēmiskās zonas masa/Kreisā kambara masa

Nekrotiskās zonas masa/Kreisā kambara masa

Nekrozes indekss=Nekrozes zonas masa/Iš5mijas zonas masa x 100

Sirds morfoloģijas dati rāda, ka nekrotiskās zonas attiecība pret kreiso kambari un nekrozes indekss MDS un MDS+NS grupās bija nozīmīgi zemāks nekā kontroles grupā (9. tabula). Tādā veidā mēs esam negaidīti atraduši, ka MDS un MDS+NS nozīmīgi samazina miokarda išēmijas izraisītu nekrotisko bojājumu.

5. piemērs. Žurkas hroniskās sirds mazspējas modelis

Metode. Tika lietoti Wistar žurku tēviņi ar masu 300-330 g. Hronisko sirds mazspēju izraisīja ar zināmu metodi, kurā sirds mazspēja iestājās pēc eksperimentāla miokarda infarkta, ko izsauca ar kreisās koronārās artērijas nosprostošanu [Sasaki H et al, J Mol Celi Cardiol 2001;33:283-294. Batista M et al, J Appl Physiol 2007;102:2033-2039].

Dzīvnieki tika anestezēti ar pentobarbitālnātriju (50 mg/kg i.p.). Operācijas lauks tika sagatavots pēc anestēzijas iestāšanās un dzīvnieka pieslēgšanas mehāniskai ventilācijai. Sterilos apstākļos tika atvērts krūškurvis un perikards un nosprostota kreisā koronārā artērija, izmantojot diega cilpu kreisā kambara austiņas līmenī. Pēc 45 minūšu išēmijas cilpa tika noņemta un atjaunota sirds apasiņošana, notiek reperfuzija. Reperfuziju ērti konstatēt pēc iepriekšēji išēmiski cianotiskā segmenta hiperēmijas. Krūškurvja sienu noslēdz pa slāņiem, ievada s.c. analģētiķi un novieto dzīvnieku uz apsildāmas plates līdz atgūšanās no anestēzijas. Kontroles dzīvnieki (Sham kontroles grupa) tika pakļauti identiskām manipulācijām, izņemot artērijas nosprostošanu. Infarktu pārcietušie dzīvnieki nākamajā dienā tika nejaušināti sadalīti 3 grupās:

1) Miokarda infarkta kontrole (Ml kontrole, n= 10), saņēma ūdenip.o. vienreiz dienā

2) MD grupa (MD; n = 8), saņēma MD 150 mg/kg p.o. vienreiz dienā

3) MDS grupa (MDS; n= 8), saņēma MDS 150 mg/kg p.o. vienreiz dienā

4) Sham kontrole, dzīvnieki saņēma ūdeni p.o. vienreiz dienā.

Dzīvnieki tika atkal anestezēti un pieslēgti mehāniskai ventilācijai 28. dienā pēc Mī ierosināšanas. Kreisajā kambarī tika ievadīts katetrs un ar Polygraph system RM 6000 (Nihon Kohden, Japan) iekārtu reģistrēti kreisā kambara spiediena un konti ak'ilitātes parametri (KK dP/dt maks. un dp/dt min. iegūti ar diferenciatoru EQ601G). Pēc kontraktilitātes pamatparametru reģistrēšanas (LV dp/dt maks. un dp/dt min.), tika noteikta kreisā kambara kontraktilitātes funkcionālā rezerve kā iepriekš aprakstīts [Kaga S et al, J Mol Celi Cardiol 2006;40:138-147). Eksperimenta beigās tika injicēta papildu anestēzija un pa femorālo vēnu ievadīts piesātināts KC1 šķīdums sirds apstādinā^anai diastolē. Sirds tika izdalīta, noteikta kreisā kambara masa un maksimālais (diastoles) tilpums.

Statistika. Rezultāti tika izteikti kā vidējais no 6 - 9 eksperimentiem ± standarta novirze no vidējā (VSN). Atšķirības starp eksperimenta grupām tika salīdzinātas, izmantojot vienvirziena ANOVA ar atkāriotiem salīdzinājumiem (Tukey tests). Par nozīmīgu tika uzskatīts P<0,05.

Rezultāti. Pēc eksperimentālā Ml dzīvniekiem 28 dienu laikā izveidojās sirds mazspēja, kam raksturīga spiediena samazināšanās sistolē kreisajā kambari (KKSS), palielināts spiediens kreisajā kambari diastoles beigās (KKDBS) un samazināta kreisā kambara kontrakti! itāte (sistoles +dP/dt un diastoles -dP/dt) (10. tabula). MD samazināja KKDBS izmaiņas un +dP/dt, kas norāda uz aizsardzību pret sirds mazspējas izveidošanos. Tāda pat MDS deva negaidīti uzrādīja būtiski labāku aizsardzību pret KKSS un -dP/dt izmaiņām (P<0,05 MI+MDS grupā pret Ml kontroles grupu un statistiski nenozīmīgi MI+MD grupā pret Ml kontroles grupu).

tabula

Pētījuma vielu ietekme uz hemodinamikas rādītājiem un kreisā kambara kontraktilitāti (+/-dP/dt); Vidējais ± VSN; n=6-9

Grupa	SF*	KKSS* mmHg	KKDBSC mm Hg	+dP/dt inmlIgKS'1	-dP/dt mm Hg x s'1
Sham kontroles grupa	395+5,6	145+4.9*	3,9+0,68·*	5158+189’*	4353+150**
Ml kontrole	389+6.5	130+3,5	11,9+1,73	3764+195	3003+219
MI+MD	390+5,6	135+3,0	7,2+0,95*	4359+164*	3617+166
MI+MDS	390+4.2	141+2,9*	6,6+1.19*	4510+249*	3698+209*

*P<0,05 pret Ml kontroli **P<0,005 pret Ml kontroli

SF - sirdsdarbības frekvence, sitieni minūte ^bKKSS - kreisā kambara sistoles spiediens, mm Hg;

® KKDBS- kreisā kambara diastoles beigu spiediens, mm Hg;

Stresa tests parādīja, ka Ml grupas dzīvniekiem ir būtiski zemāka miokarda kontraktilitātes funkcionālā rezerve, salīdzinot ar Sham kontroles grupas dzīvniekiem (11. tabula). Vidējais +dP/dt un -dP/dt pieaugums testa laikā Ml kontroles grupai bija 13%, kamēr Sham kontroles grupai tas bija 21%, P<0,005. Negaidīti novērojām, ka MDS terapija statistiski labāk nekā MD terapija palielina miokarda kontraktilitāti (+ dP/dt un -dP/dt) testa laikā, norādot uz MI+MDS grupas dzīvnieku būtiski augstāku miokarda kontraktilitātes funkcionālo rezervi, salīdzinot ar MI+MD vai Ml kontroles grupu (11. tabula).

11. tabula

MD un MDS ietekme uz kreisā kambara kontraktilitāti slodzes stresa testā; Vidējais ± VSN; n=6-9____

Grupa	+dP7dt; sākotnējais	+dP/dt; testā	-dP/dt; sākotnējais	-dPZdt; testā
Sto» kontroles grupa	5158+189*	6274+197*	4353+150*	5227+195*
Ml kontrole	3764+195	4305+247	3003+219	3437+259
MI+MD	4359+164*	5168+228*	3617+166	4237+222*
MI+MDS	4510+249*	5641+211«	3698+209*	4602+203**

*P<0,05 pret Ml kontroli *P<0,005 pret Ml kontroli ^sP<0,0005 pret Ml kontroli *P<0,05 pret MI+MD

Morfometrisko datu analīze parādīja, ka dzīvniekiem 28 dienu laikā pēc miokarda infarkta ir izveidojusies sirds un kreisā kambara hipertrofija un paplašināšanās (12. tabula). MDS nozīmīgi samazināja kreisā kambaia hipertrofiju (ko raksturo attiecība KK/sirds) un paplašināšanos (ko raksturo nozīmīgi mazāks diastoles spiediena pieaugums).

12. tabula

Pētījuma vielu ietekme uz sirds morfometriskajiem rādītajiem; Vidējais ± VSN, n=6-9

Grupa	M-g	Sirds, mg	KK, mg	Sirds/M*x 1000	KK/Sirds	KKDT*,ml
Shtm kontroles grupa	457+15	1168+75	793+56	2,55+0,08*	0,671 + 0,012*	0,59 + 0,03**
ΜΙ 1 nntrole	445+19	1330+109	967+92	2,98+0,31	0,731 + 0,013	0,81+0,04
MI'MO	462+14	1247+73	851+66	2,69+0,23	0684 c 0,032	0,69 + 0,02*
MI+MDS	462+13	1237+82	829+55	2,61+0,17	0,676 + 0,011*	0,67 + 003*

‘-dzīvnieka masa *P<0,05 pret Ml kontroli **P<0,005 pret Ml kontroli *KKDT - kreisā kambara diastoles tilpums

Šie rezultāti norāda uz būtisku MDS kardioprotekflvo un adaptogēno aktivitāti žurkas hroniskās sirds mazspējas modelī un ļauj piedāvāt MDS lietošanai klīnikā, lai samazinātu un novērstu komplikācijas pēc miokarda infarkta, ieskaitot sistoles un diastoles nepietiekamības gadījumus [Dickstein K et al, European Heart J 2008;29:2388-2442].

Ietekme uz smadzeņu hipoksiju un itīniju

6. piemērs. Peļu smadzeņu hipoksijas un išēmijas modeļi

Peļu smadzeņu hipoksijas modelis

Metode. ICR peļu tēviņi ar masu 21-25 g tika nejaušināti sadalīti 5 grupās (13. tabula). Dzīvnieki 7 dienas pa kuņģa katetru p.o. saņēma pētījuma vielas kā ūdens šķīdumu. Kontroles grupa saņēma tādu pašu ūdens tilpumu (10 ml/kg). Pēdējā deva tika ievadīta 1 stundu pirms eksperimenta.

Eksperimentālā asinsrites hipoksija tika ierosināta ar MgCb [BergaP et al, Arzneimittelforschung 1986;36(9): 1314-1320], kuru ievadīja 3 s laikā astes vēnā (2% MgCfe, deva. 200 mg/kg). Laiks līdz pēdējām elpošanas kustībām tika definēts kā izdzīvošanas ilgums.

Statistika. Dati uzrādīti kā vidējais ± VSN no 6 līdz 8 atsevišķiem eksperimentiem. Atšķirības starp eksperimenta grupām tika salīdzinātas, izmantojot vienvirziena ANOVA ar atkārtotiem salīdzinājumiem (Tukey tests). Par nozīmīgu tika uzskatīts P<0,05.

Rezultāti. Smadzeņu hipoksija, kuru ierosināja ar asinsrites apstādināšanu, kontroles grupā izraisīja refleksu zudumu (nāvi) jau pēc 24,8 sekundēm (13. tabula zemāk). Pētījuma vielas uzrādīja būtisku antihipoksisku aktivitāti, uz ko norāda ilgāks to dzīvnieku izdzīvošanas laiks, kuri saņēma 7 dienas ilgu profilaktisku ārstēšanu. MDS uzrādīja būtiski labāku antihipoksisko aktivitāti nekā MD. Kombinēta MDS un NS lietošana izraisīja pārsteidzošu aizsargājošās aktivitātes pieaugumu, kas bija lielāka nekā katrai vielai atsevišķi, norādot uz iespējamu sinerģiju. Šajā testā iegūtie rezultāti norāda uz iespējamu MODS un MDS+NS pielietojumu hipoksisku stāvokļu ārstēšanai klīnikā.

13.tabula

Pētījuma vielu ietekme uz izdzīvo; mas laiku; VidējaisiVSN, n=6-8

Grupa	IzdzfvoSanas laiks, s
Kcniiole	24,8+1.11
k 0(150'd x 7,	28,6+0,63*
NS (50 mg/kg/d x 7)	29,8+1,15·
MDS (150 mg/kg/d x 7)	31,1+0,71**®
MDS+NS (150 + 50 mg/kg/d x 7)	35.lil.03·*·4*

*P<0,05 pret kontroli **P<0,05 pret kontroli ***P<0,0005 pret kontroli ^<0,05 pretNS ^ftP<0,05 pret MD *P<0,05 pret MDS

Vidējās smadzeņu artērijas (VSA) nosprostošanas modelis

Metode. ICR peļu tēviņi ar masu 21-26 g tika nejaušināti sadalīti 4 grupās.

Vidējās smadzeņu artērijas (VSA) sākums tika nosprostots ar intraluminālā pavediena tehniku saskaņā ar zināmo metodi [Longa EZ et al, Stroke 1989;20:84-91], kas pielāgota pelēm [Iwai M. et al, Cirčulation 2004;110:843-848]. Tika lietots profilaktiskais (reizi dienā 7 dienas ilgi) ārstēšanas protokols. Dzīvnieki tika anestezēti ar hlorālhidrātu (400 mg/kg i.p.). Ķeimeņa temperatūra tika uzturēta 37±0,3 °C robežās ar elektroniski kontrolētu apsildāmo plati. īsumā, pēc kakla viduslīnijas iegriezuma tika izolētas labā kopējā un ārējā miega artērija un uz laiku liģētas. Neilona vienpavediena diegs 6/0 (Ethicon) ar trulu galu un silikona sveķu pārklājumu (Xantopren; Bayer Dental) tika ievadīts labajā iekšējā miega artērijā un iebīdīts apmēram 10 mm distāli no miega artērijas bifurkācijas, lai nosprostotu vidējās smadzeņu artērijas sākumu. Sham kontroles giupa tika pakļauta identiskai operācijai, izņemot artērijas nosprostošanu. Pēcoperācijas sāpes tika vājinātas, ievadot s.c. tramadolu (20 mg/kg), infekcijas profilaksei ievadīja ampicilīnu (100 mg/kg). Neiroloģiskā deficīta rādītāji, kas parāda vispārējo sensomotoro disfunkciju tika noteikti 24 stundas pēc VSA nosprostošanas [Wei EQ et al, Acta Physiol Sin 2003;55:742-747]: 0, nav deficīta; 1, kontralalerālās priekškājas fleksija, paceļot dzīvnieku aiz astes; 2, griešanās uz kontralaterālo pusi; 3, krišana uz kontralaterālo pusi; 4, nav spontānas motorās aktivitātes. Pēc neiroloģiskā stāvokļa novērtēšanas dzīvniekiem ievadīja letālu pentobarbitālnātrija devu (100 mg/kg i.p.), izņēma smadzenes un sagrieza 6 šķēlēs (~1,5 mm). Šķēles 15 minūtes inkubēja 37 °C temperatūrā buferētā 2% trifeniltetrazolijnātrija šķīdumā dzīvo audu iekrāsošanai. Iekrāsotie šķēlumi tika fotografēti (Nicon Coolpic 990, Japan) un noteikta nekrotizētā zona (neiekrāsotais laukums). Kā vispiemērotākais smadzeņu išēmiskā bojājuma aprēķināšanai tika ņemts trešais šķēlums no kraniālās puses (chiazma opticum rajonā), jo tas tiek pilnībā apgādāts ar asinīm no vidējās smadzeņu artērijas.

Statistika. Dati uzrādīti kā vidējais ± VSN no 6 līdz 9 atsevišķiem eksperimentiem. Atšķirības starp eksperimenta grupām tika salīdzinātas, izmantojot vienvirziena ANOVA ar atkārtotiem salīdzinājumiem (Tukey tests). Neiroloģisko rādītāju atšķirības starp grupām analizēja ar nepāra Stjūdenta t-testu. Par nozīmīgu tika uzskatīts P<0,05.

Rezultāti. Visiem 7 kontroles grupas dzīvniekiem 24 stundas pēc VSA nosprostošanas novēroja dažādas intensitātes neiroloģiskus traucējumus (no 1 līdz 4 punktiem) - vidēji 2,71 punktu. Sham kontroles grupā tikai vienam dzīvniekam bija nelieli traucējumi (0,14 punkti, P<0,0005; 14. tabula). Profilaktiska ārstēšana ar MD samazināja neiroloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, bet aktivitāte bija mazāka nekā MDS. VSA nosprostošana izraisīja smadzeņu audu išēmisku bojājumu, kas kontroles grupā aptvēra 24,42 % no smadzeņu virsmas laukuma. MD nenovērsa smadzeņu audu išēmisko bojājumu. MDS uzrādīja negaidīti labu aizsardzību pret VSA nosprostošanas izraisīto smadzeņu audu bojājumu (15. tabula). Šie rezultāti norāda, ka MDS piemīt nozīmīga aizsai.jājoša ietekme pret išēmijas izraisītu smadzeņu morfoloģisko un funkcionālo bojājumu, būtiski pārspējot MD ietekmi (15. tabula).

14. tabula

Pētījuma vielu ietekme uz neiioloģisko stāvokli 24 stundas pēc VSA nosprostošanas;Vidējais*VSN; n=6-9;

Grupa	Neiroloģiskais stāvoklis, punkti
Kontrole	2,71+0,36
Sham grupa	0,14*0.14'
.1D (150 mg/kg/d x 7)	1,57*030*
MDS (130 mg/kg/d x 7)	1,43*0,30*

*P<0,05 pret kontroli *P<0,0005 pret kontroli

15. tabula

Pētījuma vidu 7 dienas ilgas lictr Sanas ietekme uzsili.'-.Lēņu itri.ujas-infarktabojjjumu zonas lielumu; Vidēja s ± VSN, n=3-9

Grupa	Išērnijas bojājumu zona, %
Kontrole	24,42*2,46
MD(150 n.o/kg/dx7)	16,7*2,17
MDS (150 rnglig/d x 7)	1334*0,71·*

*P<0,05 pret kontroli *P<0,05 pret MD

Citā testu sērijā tika salīdzināti MDS+NS efekti ar atsevišķi lietotu MDS un NS efektiem.

16. tabula

Pētījuma vielu ietekme uz neiroloģisko stāvokli 24 stundas pēc VSA nosprostošanas; Vidcjais+VSN; n=7-8

Grupa	Neiroloģiskais stāvoklis, punkti
Kontrole	2,63*038
Sham grupa	039*0,18#
MDS(150mg/kdx7)	139*039*
NS (50 mg/kg/d x 7)	1,83*033
MDS+NS (130 + S0 mg/kg/d x 7)	1,17*0,19**

*P<0,05 pret kontroli ^#P<0,0005 pret kontroli ^<0,05 pret NS

Kaut ari profilaktiska ārstēšana ar MDS samazināja neiroloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, tas bija salīdzinoši mazāk efektīvs nekā MDS un NS kombinācija (16. tabula).

17. tabula

Pētījuma vielu 7 dienas ilgas lietošanas ietekme uz smadzeņu iščinijas-infarkta bojājumu zonas lielumu; VidējaisiVSN; n=7-8

Grupa	Išēmijas bojājumu zona, %
Kontrole	24,2*2,46
MDS (ISO mg/kg/d x 7)	13,5*1,66·
NS (50 mg/kg/d x 7)	17,7*2,79
MDS+NS (150 + 50 mg/kg/d x 7)	12,5*1,69»·

♦P<0,05 pret kontroli **P<0,05 pret kontroli

Morfoloģiskie pētījumi parādīja, ka šajā modelī NS neuzrāda nozīmīgu aizsardzību pret išēmisko bojājumu zonas veidošanos (17. tabula). MDS un NS kombinācija uzrādīja pārsteidzošu aizsargājošās aktivitātes palielināšanos, kura bija augstāka nekā katram komponentam atsevišķi (P<0,005 MDS+NS pret kontroli, nenozīmīga SS pret kontroli un tikai P<0,05 MDS pret kontroli). Šie dati norāda uz iespējamu sinerģiju MDS+NS aktivitātē, darbojoties pret išēmiskiem bojājumiem VSA nosprostošanas modelī.

7. piemērs. Peļu kopējās miega artērijas nosprostošanas modelis

Metode. Pētījuma vielu antioksidanta īpašības tika novērtētas peļu kopējās miega artērijas nosprostošanas modelī [Hoyte LC, Buchan AM, Encyclopedia of Neuroscience 2009.p.465-472], kas tiek plaši lietots, lai novērtētu antihipoksisko aktivitāti un aizsardzību pret centrāliem išēmiskiem bojājumiem [Lee H, Bae JH, Lee SR, J Neurosci Res 2004;77(6): 892-900]. ICR peļu tēviņi ar masu 21-25 g tika nejaušināti sadalīti 4 grupās.

Dzīvnieki 7 dienas saņēma/?, o.;

1) MD grupa, 150 mg/kg/d MD

2) MDS grupa, 150 mg/kg/d MDS

3) Kontroles grupa, saņēma tikai ūdeni

4) Sham (kontroles) grupa, saņēma tikai ūdeni.

Pēdējā vielu deva tika ievadīta 1 stundu pirms eksperimenta. Eksperimentāla centrālā išēmija tika izsaukta ar 30 minūšu ilgu abu miega artēriju (a. carotis comunis) nosprostošanu un tai sekojošu 24 stundas ilgu reperfuziju. Sham kontroles grupa tika pakļauta identiskai operācijai bez artērijas nosprostošanas. Eksperimenta beigās dzīvnieki tika atkal anestezēti (pentobarbitālnātrijs, 60 mg/kg i.p.) un no vēna cava paņemtas asinis bioķīmiskām analīzēm. Centrifugējot tika atdalīts serums un analizēts MDA un KAS noteikšanai. Visiem dzīvniekiem ex tempore izņēma smadzenes, homogenizēja (400 min'¹) un homogenātā (10%) noteica malondialdehīda (MDA) aktivitāti un kopējo antioksidanta statusu (KAS). MDA līmenis sirds homogenātā un serumā tika noteikts ar modificētu metodi pēc Andreeva et al [Andreeva LI, Kozhemyakin LA, KishkunAA, Lab delo (Rus) 1988; 11:41-43]. KAS noteica ar kolorimetrisku metodi, izmantojot Randox® komplektu (Cat No. ΝΧ2332, Randox laboratories, Ltd, UK).

Statistika. Dati uzrādīti kā vidējais ± VSN no 6 līdz 10 atsevišķiem eksperimentiem. Atšķirības starp eksperimenta grupām tika salīdzinātas, izmantojot vienvirziena ANOVA ar atkārtotiem salīdzinājumiem (Tukey tests). Par nozīmīgu tika uzskatīts P<0,05.

Rezultāti. Smadzeņu išēmija ar sekojošu reperfuziju izraisīja MDA divkāršu pieaugumu asins serumā un vairāk nekā trīskāršu pieaugumu smadzeņu audos (18. tabula).

18. tabula

Pētījuma vielu antioksidanta īpaSības; VidSjaisiVSN; n=6-10__

Grupa	MDA seruma nmol/ml	MDA smadzenēs nmol/gaudu	KAS seruma mmol/1	KAS smadzenēs mmol/1
Kontrole	2,l8±0,13	417,8424,9	0.804037	O.K3±ni2
Sham grupa	1,0740,07**	119,0413,1**·	13140,09*	1.2840.07*
MD	l,99h0,17	325.5444.4	13540.16	1.02±n,15
MDS	1,6340,23	257,8442,8*	1.55±0.12*a	1.1940.10

**P<0,05 pret kontroli ***P<0,0005 pret kontroli *P<0,05 pret MD

MD nedeva nozīmīgu aizsardzību pret MDA pieaugumu serumā un smadzeņu audos. MDS, atšķirībā no MD, nozīmīgi aizsargāja pret MDA pieaugumu smadzeņu audos. Pārsteidzoši izrādījās, ka tikai MDS paaugstina KAS līmeni. Ārstēšana ar MDS dod nozīmīgi augstāku KAS līmeni serumā, salīdzinot gan ar kontroli, gan MD grupu. Augsts KAS līmenis norāda uz potenciāli labāku iznākumu centrālās išēmijas gadījumos, ieskaitot trieku [Kumar A et al, Drugs Todccy 2008; 44(10):757-766]. Antioksidantu aizsardzības (KAS) pastiprināšana in vivo būtiski uzlabo smadzeņu funkcijas, ieskaitot depresīvus stāvokļus [Zafir A, Ara A, Banu N, Prog Neuropsych 2008].

Kopējie secinājumi

Dzintarskābe tiek plaši lietota zāļu farmaceitiski pieņemamu sāļu pagatavošanai, neuzrādot nekādu manāmu ietekmi uz aktīvās sastāvdaļas specifisko aktivitāti. Mēs esam pārsteidzoši atraduši un ar vairākiem dzīvnieku modeļiem skaidri parādījuši, ka meldonija sukcinātam piemīt negaidīti labāki labvēlīgie efekti, kas nozīmīgi pārsniedz meldonija efektus. Ņemot vērā to, ka meldonijs un ari meldonija sukcināts ir ūdenī labi šķīstoši savienojumi, šos efektus nevarēja paredzēt vai izskaidrot ar meldonija sukcināta labāku biopieejamību, un tie ir jauni un pilnīgi negaidīti. Aprakstītais izgudrojums parāda meldonija sukcināta izmantošanas priekšrocības, salīdzinot ar meldoniju, lai ārstētu dislipidēmiju, hiperlipidēmiju, aterosklerozi, sirds išēmiju un infarktu, sirds mazspēju, audu oksidatīvos bojājumus, smadzeņu hipoksiju un išēmiju, kā ari meldonija sukcināta izmantošanu, lai ražotu kombinētas zāles kardiovaskulāru un cerebrovaskulāru slimību ārstēšanai.

Izgudrojuma realizācijas veidi

Sī izgudtojuma produkts var būt piemērotā veidā iekšķīgai lietošanai (piemēram, kā tabletes, kapsulas, ūdens suspensijas vai disperģējami pulveri vai granulas), parenterālai ievadīšanai (piemēram, kā sterils ūdens šķīdums intravenozai, subkutānai vai intramuskulārai ievadīšanai), vai kā supozitoriji rektālai dozēšanai. Optimāli izgudrojuma kompozīcija ir formā, kas piemērota iekšķīgai lietošanai, piemēram, tabletēs vai kapsulās.

Kombinācijas produkts saskaņā ar aprakstīto izgudrojumu ietver ari atsevišķu aktīvo vielu fannaceitiskās kompozīcijas, kas satur pirmo kompozīciju, kura satur meldonija sukcinātu un farmaceitiski pieņemamu atšķaidītāju vai nesēju, un otro kompozīciju, kura satur nātrija sukcinātu un farmaceitiski pieņemamu atšķaidītāju vai nesēju. Tāda farmaceitisko kompozīciju kombinācija nodrošina izgudrojuma medicīniskā produkta lietošanu vienlaicīgi vai secīgi. Šādas kombinācijas priekšrocība ir iespēja ārstam pielāgot aktīvo vielu attiecības individuālam pacientam. Aprakstītā izgudrojuma kombinētais medicīniskais produkts paredz ari ietvert palēninātas iedarbības un ilgstošas iedarbības meldonija sukcināta un nātrija sukcināta zāļu formas.

Claims (18)

1. Pretenzijas

   1. Meldonija sukcinātu saturošs medicīnisks produkts ar kardioprotektīvām, antiišēmiskām, antihipoksiskām un antioksidanta īpašībām, kas paredzēts veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no grupas, kura ietver dislipidēmiju, hiperlipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu un perifero artēriju okluzīvo slimību.
2. 2. Meldonija sukcinātu un neorganisku sukcinātu saturošs kombinēts medicīnisks produkts ar kardioprotektīvām, antiišēmiskām, antihipoksiskām un antioksidanta īpašībām, kas paredzēts veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no grupas, kura ietver dislipidēmiju, hiperlipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu un perifero artēriju okluzīvo slimību.
3. 3. Kombinētais medicīniskais produkts saskaņā ar 2. punktu, kurā neorganiskais sukcināts ir ņemts no grupas, kas ietver nātrija sukcinātu, kālija sukcinātu, kalcija sukcinātu un magnija sukcinātu.
4. 4. Kombinētais medicīniskais produkts saskaņā ar 2. punktu, kurā neorganiskais sukcināts ir nātrija sukcināts.
5. 5. Kombinētais medicīniskais produkts saskaņā ar 4. punktu, kurā meldonija sukcināta un nātrija sukcināta attiecība ir no 30:1 līdz 3:1.
6. 6. Farmaceitiska kompozīcija ar kardioprotektīvām, antiišēmiskām, antihipoksiskām un antioksidanta īpašībām, kas paredzēts veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no grupas, kura ietver dislipidēmiju, hiperlipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu un perifero artēriju okluzīvo slimību, kas satur meldonija sukcinātu kopā ar farmaceitiski pieņemamu atšķaidītāju vai nesēju.
7. 7. Farmaceitiska kompozīcija ar kardioprotektīvām, antiišēmiskām, antihipoksiskām un antioksidanta īpašībām, kas paredzēts veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no grupas, kura ietver dislipidēmiju, hiperlipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu un perifero artēriju okluzīvo slimību, kas satur meldonija sukcinātu un nātrija sukcinātu kopā ar farmaceitiski pieņemamu atšķaidītāju vai nesēju.
8. 8. Farmaceitiskā kompozīcija saskaņā ar 7. punktu, kurā meldonija sukcināta un nātrija sukcināta attiecība ir no 30:1 līdz 3:1.
9. 9. Traucējums saskaņā ar 1. punktu, kas ņemts no grupas, kura sastāv no dislipidēmijas, hiperlipidēmijas un aterosklerozes.
10. 10. Traucējums saskaņā ar 1. punktu, kurā veselības traucējums ir koronārā sirds slimība, ņemta no grupas, kura sastāv no stenokardijas, miokarda infarkta un hroniskas sirds nepietiekamības.
11. 11. Traucējums saskaņā ar 1. punktu, kas ir pārejoša vai ilgstoša išēmijas lēkme, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu.
12. 12. Traucējums saskaņā ar 1. punktu, kas ir perifērisko artēriju okluzīvā slimība.
13. 13. Medicīniskā produkta saskaņā ar 1. punktu vai farmaceitiskās kompozīcijas saskaņā ar 4. punktu lietošana veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no giupas, kura ietver dislipidēmiju, hipcrlipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu un perifero artēriju okluāvo slimību.
14. 14. Medicīniskā produkta saskaņā ar 1. punktu vai farmaceitiskās kompozīcijas saskaņā ar 4. punktu lietošana medikamenta ražošanai, kurš paredzēts veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no grupas, kura ietver dislipidēmiju, luperlipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu un perifero artēriju oklvzīvo slimību.
15. 15. Medicīniskā produkta saskaņā ar 2. punktu vai farmaceitiskās kompozīcijas saskaņā ar 5. punktu lietošana medikamenta ražošanai, kurš paredzēts veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no grupas, kura ietver dislipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu un perifero artēriju okluzīvo slimību.
16. 16. Paņēmiens veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no grupas, kura ietver dislipidēmiju, hiperlipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu un perifero artēriju okluzīvo slimību, kurš paredz ārstējamam pacientam ievadīt iedarbīgu daudzumu medicīniskā produkta saskaņā ar 1. punktu vai farmaceitiskās kompozīcijas saskaņā ar 4. punktu.
17. 17. Paņēmiens veselības traucējuma ārstēšanai un/vai profilaksei, kurš ņemts no grupas, kura ietver dislipidēmiju, hipeilipidēmiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību no grupas stenokardija un miokarda infarkts, hronisku sirds mazspēju, pārejošu un pastāvīgu išēmijas lēkmi, ieskaitot cerebrovaskulāru notikumu un insultu un perifero artēriju okluzīvo slimību, kurš paredz ārstējamam pacientam ievadīt iedarbīgu daudzumu medicīniskā produkta saskaņā ar 2. punktu vai farmaceitiskās kompozīcijas saskaņā ar 7. punktu.
18. 18. Paņēmiens saskaņā ar 15. punktu, kurā kombināciju ievada kā divas atsevišķas farmaceitiskās kompozīcijas, kur pirmā kompozīcija satur meldonija sukcinātu kopā ar farmaceitiski pieņemamu atšķaidītāju vai nesēju, un otrā kompozīcija satur nātrija sukcinātu kopā ar farmaceitiski pieņemamu atšķaidītāju vai nesēju.